• Pirts tiek transportēta gatava, saliktā veidā
• Lai pirti varētu novietot vēlamajā vietā, ir nepieciešama pieeja šai vietai
• Novietot pirti var, piemēram, uz keramzīta betona blokiem, vai skrūvpāļiem
• Zem pirts vēlamas noņemt augsnes auglīgo kārtu un aizbērt izveidojošos bedri ar smalko šķembu vai olīšiem.
• Blokus jānovieto aptuveni vismaz 10-15cm virs zemes, lai zem pirts no apakšas būtu brīva gaisa telpa, ventilācijai.
• Pirts pamatu vietas bloku izvietojuma plāns un sagatavošanas piemēri:

PDF plāns

Pirms lietošanas

• Pirms krāsns iekurināšanas, jāiztīra krāsniņas pelnu tvertne un jānolej ūdens no boilera(ja tāds ir).
• Kurināt krāsni ieteicams ar sausām, kvalitatīvām lapu koku briketēm vai pilnībā sausu malku.
• Ieteicamā pērtuves temperatūra ir 60-70C un relatīvais gaisa mitrums 50-60%(tas tiek nodrošināts ar periodisku “gara uzmešanu”). Tradicionālā pirts nav paredzēta lietošanai pārmērīgi augstām temperatūrām(virs 85C), jo tas nav veselīgi un ir ugunsbīstami!

Pēršanās laikā

• Kad vēlamā temperatūra ir sasniegta, krāsns kurināšanu ieteicams nevis pārtraukt, bet samazināt intensitāti, tas nodrošinās pirtsakmeņus ar nepieciešamo karstuma apjomu, lai varētu pietiekami daudz un regulāri “uzmest garu”.

Pēc pirts lietošanas

• Pēc pirts procedūrām, pērtuve un priekštelpa ir kārtīgi jāizžāvē. Tas ievērojami pagarinās pirts kopējo ekspluatācijas laiku.
• Lai izžāvētu pirti sākumā jāatver ventilācijas lūciņa prieštelpā un durvis uz pērtuvi. Pērtuves lodziņu nevajag vērt vaļā! Efektīvi izžāvēt pirti var papildus pakurinot krāsni pēc pirts procedūrām.

Periodiski

• Ar laiku daļa pirts akmeņi “izdeg” un tie jāpamaina. Orientējoši vienu reizi divos gados.
• Katru gadu jāseko līdzi krāsniņas, skursteņa un izolācijas stāvoklim.
• Ik pēc dažiem gadiem pirts krāsa jāatjauno, pārkrāsojot.